Digitālā laikmeta tumšā puse: Elektronikas atkritumu pieaugums un tā ietekme

Mūsdienās digitālā transformācija maina ne tikai to, kā strādājam vai socializējamies, bet arī kā patērējam tehnoloģijas. Elektronikas preču daudzveidības un pieejamības pieaugums ir radījis globālu elektronikas atkritumu jeb e-waste krīzi. Saskaņā ar "Global E-waste Monitor 2024" ziņojumu, 2022. gadā pasaulē tika radīti 62 miljardi kilogramu elektronikas atkritumu — vidēji 7,8 kg uz vienu iedzīvotāju.

Elektronikas atkritumi ietver visas elektroniskās un elektriskās ierīces, kuras ir izņemtas no lietošanas bez nolūka tās atkārtoti izmantot. Tajā ietilpst sadzīves tehnika, mobilie telefoni, datoru komponentes, televizori un pat e-cigaretes. Šāda veida atkritumi satur gan vērtīgas, gan bīstamas vielas. Piemēram, atkritumos bieži atrodami metāli, kā zelts un litijs, bet arī toksiski savienojumi, kā svins un bromēti liesmu slāpētāji.

Pieauguma dinamika

No 2010. gada elektronikas atkritumu daudzums pasaulē gandrīz dubultojies. Vidēji gadā tiek radīti 2,3 miljardi kilogramu jaunu atkritumu, ko veicina tehnoloģiju straujā attīstība, īss ierīču kalpošanas laiks un ierobežotas remontēšanas iespējas. Tomēr tikai 22,3% šo atkritumu tiek pienācīgi savākti un pārstrādāti. Patērētāji bieži izvēlas iegādāties jaunākas ierīces, pat ja vecās vēl ir funkcionālas, kas veicina lieku atkritumu uzkrāšanos. Turklāt daudzi ražotāji apzināti sarežģī ierīču remontēšanas procesu, piemēram, līmējot baterijas pie ierīcēm vai izmantojot patentētus komponentus, kurus nav iespējams nomainīt. Šīs stratēģijas saīsina produktu dzīves ciklu un veicina to ātru nomaiņu ar jaunām ierīcēm. No 2010. gada elektronikas atkritumu daudzums pasaulē gandrīz dubultojies.

Šī diagramma ilustrē globālā elektronikas atkritumu (e-waste) daudzuma pieaugumu laikposmā no 2010. gada līdz 2030. gadam. Dati atklāj strauju pieaugumu, ko veicina tehnoloģiju attīstība, īsie ierīču dzīves cikli un ierobežotas remontēšanas iespējas.

• Zilā līkne attēlo radīto elektronisko atkritumu daudzumu (miljardos kg). Šī vērtība ir pieaugusi no 34 miljardiem kg 2010. gadā līdz 62 miljardiem kg 2022. gadā un tiek prognozēts, ka sasniegs 82 miljardus kg līdz 2030. gadam.
• Zaļā raustītā līkne parāda pārstrādāto elektronisko atkritumu daudzumu (miljardos kg). Lai gan pārstrādes apjomi ir pieauguši, pieaugums ir ievērojami lēnāks nekā radīto atkritumu apjoms. 2010. gadā tika pārstrādāti 8 miljardi kg, savukārt 2030. gadā tiek prognozēts sasniegt tikai 16 miljardus kg.

Diagrammā redzamā gaiši zilā josla starp abām līknēm ilustrē nepārstrādāto elektronisko atkritumu daudzumu, kas turpina pieaugt, radot ievērojamu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

E-waste jeb Elektrisko atkritumu globālā apsaimniekošana 2022. gadā

Infografikas stila sadalītais aplis skaidri parāda globālo elektronisko atkritumu apsaimniekošanas situāciju 2022. gadā. No visiem radītajiem elektronikas atkritumiem tikai 22,3% tika pienācīgi savākti un pārstrādāti, kamēr 27% tika apsaimniekoti neformāli. Aptuveni 14% atkritumu nonāca izgāztuvēs, bet atlikušie 36,7% netika dokumentēti. Šāda situācija rada būtisku risku gan videi, gan sabiedrības veselībai.

Reģioni un nevienlīdzība

E-waste apsaimniekošanas efektivitāte ievērojami atšķiras starp reģioniem. Eiropa izceļas ar augstāko savākšanas un pārstrādes rādītāju — 42,8%, kamēr Āfrikas valstīs šis rādītājs ir mazāks par 1%. Savukārt, Āzija rada gandrīz pusi no pasaules elektronikas atkritumiem, taču tikai nedaudzas valstis ir ieviesušas efektīvās apsaimniekošanas sistēmas.

Problēmas un riski

Elektronikas atkritumi rada vairākus izaicinājumus:

• Vides piesārņojums: Nepienācīga atkritumu apsaimniekošana ik gadu izraisa 58 tūstošu kilogramu dzīvsudraba un 45 miljonu kilogramu plastmasas ar toksiskiem liesmu slāpētājiem nonākšanu vidē.
• Resursu zudumi: Aptuveni 31 miljards kilogramu metālu, ieskaitot vērtīgus retzemju elementus, tiek zaudēti.
• Veselības apdraudējumi: Toksiskās vielas no atkritumiem var izraisīt nopietnas veselības problēmas, it īpaši jaunattīstības valstīs, kur bieži trūkst pienācīga aprīkojuma.

Risinājumi un nākotnes perspektīvas

Lai mazinātu elektronisko atkritumu negatīvo ietekmi, ir nepieciešami globāli risinājumi:

1. Uzlabota likumdošana: Tikai 81 valstī ir ieviesti specifiski likumi par elektronikas atkritumiem. Ir svarīgi palielināt likumdošanas aptveri un efektivitāti.
2. Cirkulārā ekonomika: Elektronikas pārstrāde un atkārtota izmantošana var samazināt resursu ieguvi un radīt ekonomiskas iespējas.
3. Investīcijas tehnoloģijās: Jāveicina tehnoloģijas, kas atvieglo retzemju elementu atgūšanu, kā arī efektīvāku atkritumu pārstrādi.
4. Izglītība un informēšana: Sabiedrības apziņa par elektroniskajiem atkritumiem šobrīd ir zema. Kampaņas un izglītojoši pasākumi var veicināt atkritumu pienācīgu apsaimniekošanu.

Ja elektronisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmas netiks ievērojami uzlabotas, līdz 2030. gadam globālais elektronikas atkritumu daudzums var sasniegt 82 miljardus kilogramu gadā. No šī apjoma lielākā daļa turpinās palikt neapsaimniekota vai nonākt nelegālos izgāztuvēs. Tas izraisīs:

• Pastiprinātu vides piesārņojumu: toksisku vielu noplūde gaisā, augsnē un ūdensceļos, kas būtiski pasliktinās ekosistēmu stāvokli.
• Veselības krīzi: strauju saslimšanas pieaugumu bīstamo vielu ietekmē, īpaši jaunattīstības valstīs.
• Resursu izsīkumu: metālu un retzemju elementu zaudējumi palielinās atkarību no primārajām ieguves vietām, radot papildu spiedienu uz vidi.
• Ekonomiskas grūtības: nepietiekamas pārstrādes iespējas nozīmēs augstākas izmaksas elektronikas ražotājiem un patērētājiem.

Ja situācija nemainīsies, digitālā un zaļā revolūcija varētu atstāt neatgriezenisku negatīvu ietekmi uz planētu un sabiedrības veselības stāvokli. Elektronikas atkritumu krīze ir viens no lielākajiem mūsdienu vides un sabiedrības izaicinājumiem. Tomēr ar inovācijām, globālu sadarbību un atbildīgu patēriņu mēs varam samazināt šīs problēmas ietekmi un radīt ilgtspējīgu nākotni.